"Maņu saistījumi laikā un telpā: nozīme zinātnē, mākslā un dizainā”

Viens no pēdējo 100 gadu nozīmīgākajiem britu zinātniekiem, Oksfordas Universitātes profesors Čārlzs Spenss (Charles Spence) 2. oktobrī viesosies Latvijas Universitātē (LU) ar lekciju “Maņu saistījumi laikā un telpā, to ietekme uz zinātni, mākslu un dizainu” (The Correspondences: Connecting the Senses across Time and Space, Implications for Science, Art, & Design).

Lektors skaidros nozīmīgākos un jaunākos atklājumus par saiknēm, kuras pastāv starp cilvēka maņām – redzi, dzirdi, tausti, garšu un ožu. Pētījumi šajā jomā palīdz saprast, kā veidojas vienota uztvere. Īpaši akcentēta zinātnes pašreizējā izpratne par saiknēm starp cilvēka maņām un to, kā šie secinājumi pielietoti mākslas pasaulē, dizainā (īpaši t.s. multisensorajā dizainā, kurš uzrunā ne tikai redzi, bet arī citas maņas), garšas uztveres un gastronomiskās uztveres nozarēs, kā arī jaunā virzienā – maņu mārketingā (sensorajā mārketingā).

Profesors Čārlzs Spenss (Charles Spence) ir Oksfordas Universitātes Eksperimentālās psiholoģijas profesors, Šķērsmodālās uztveres laboratorijas vadītājs, viens no garšas izpētes pamatlicējiem mūsdienu zinātnē.

Viņa pētījumi veltīti jautājumiem par to, kā dažādas maņas (redze, dzirde, oža, tauste un garša) ietekmē viena otru, un kā izmantot iegūtos zinātniskos rezultātus, lai uzlabotu dzīves kvalitāti.

Vairāku gadu desmitu laikā prof. Spenss panācis nozīmīgu pavērsienu uztveres pētniecības jomā un izveidojis mūsdienu garšas pētniecības nozari. Daudzu asprātīgu pētījumu rezultātā viņš demonstrējis to, ka ēdiena garšu izšķiroši ietekmē skaņa, tauste un ēdiena izskats, kā estētiskais vērtējums ietekmē garšu, turklāt arī to, kā garša un citas maņas saistītas ar mūsu emocijām.

Prof. Spensa ietekmē notikušas transformācijas vairākās zinātnes nozarēs: psiholoģijā, uztveres pētniecībā (īpaši – garšas un ožas pētniecībā), neirozinātnē, medicīnā, arhitektūrā, datorzinātnēs (virtuālās realitātes pētniecībā un saskarņu pētniecībā), pārtikas izpētē, dizainā, un citās jomās.

Izcilais zinātnieks veicis pētījumus par cilvēka un datora mijiedarbību kosmosa kuģa apkalpes darba stacijā uz Eiropas kosmosa kuģa, kā arī konsultējis starptautiskus uzņēmumus – Eiropas kosmosa aģentūru, “Toyota”, “BMW”, “Starbucks”, “British Airways”, “Gilette”, “LG Eletronics” un daudzus citus industriālos milžus.

Prof. Spensa darbs ir lielisks piemērs tam, kā lietišķie, industrijas pārstāvju pasūtītie pētījumi var sniegt revolucionāru pienesumu arī fundamentālajā pētniecībā. Profesors ir vairāku nozīmīgu apbalvojumu laureāts, tai skaitā Eksperimentālas psiholoģijas biedrības balvas, Britu psiholoģijas biedrības, Aleksandra fon Humbolta fonda balvas saņēmējs. Vairāk nekā 1000 zinātnisku pētījumu autors vai līdzautors nozīmīgākajos zinātiskajos izdevumos – 100 000 citējumi, Hirša indekss – 161.